Skolas iela 3, Rīga, LV 1010, Latvija, Tālr./fakss (+371)7288747          



  Jaunumi
  LVB
  Sertifikācija
  Klaiņojošo dzīvnieku ķērāju saraksts
  Preses izdevumi
  Veidlapas
  Pasākumi
  Ziņojumi
  Saites
  Profesionālās sekcijas
  Kontakti
 
Atpakaļ  Drukāt

http://www.lvb.lv/new/bildes/2130.jpg

Sveiciens Latvijas veterinārārstiem
PASAULES VETERINĀRAJĀ DIENĀ!


LVB administrācija


Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
http://www.lvb.lv/new/bildes/2128.jpg
Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt

Pasaules Veterinārā Diena

2015. gada 25. aprīlī Latvijas veterinārārsti vienlaikus ar pārējiem savas profesijas kolēģiem visā pasaulē atzīmēs savas profesijas svētkus – Veterināro Dienu.

Pasaules veterinārā diena tiek atzīmēta ik gadu aprīļa pēdējā sestdienā sākot no

2000. gada visā pasaulē. Tās mērķis — skaidrot sabiedrībai par veterinārmedicīnas un veterinārārsta darba nozīmi sabiedrības veselības nodrošināšanā. Jo veterinārmedicīna nozīmē ne vien rūpes par dažādu dzīvnieku sugu veselību, bet arī atbildību par dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu drošību.

Latvijas veterinārārsti savas profesijas svētkos organizēs atvērto durvju dienas savu prakšu vietās (ambulancēs, klīnikās).

Latvijas Veterinārārstu biedrība, savukārt, aicina veterinārārstus piedalīties fotogrāfiju  konkursā, kas attēlo veterinārārsta profesiju. No labākajiem attēliem plānots veidot kalendāru.

Relīzi sagatavoja Latvijas veterinārārstu biedrība

22.04.2015


Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt

2015. gada 25. aprīlī Latvijas veterinārārsti atzīmēs Pasaules Veterināro Dienu. Latvijas veterinārārstu biedrība (LVB) aicina veterinārārsta darbu atspoguļot bildēs (fotogrāfijās). Bildes lūdzam iesūtīt LVB elektroniski līdz 2015. gada 15. maijam. Tiks veikta labāko bilžu atlase, no kurām izveidosim 2016. gada LVB kalendāru. Labāko un interesantāko fotogrāfiju autori tiks pie balvām.

Veterinārārstus aicinām veidot interesantas bilžu galerijas arī savās prakses vietās, izvietojot tās uzgaidāmajās telpās vai citviet, kur tās būtu publiski pieejamas un stāstītu par veterinārārsta profesiju, jūsu ikdienu. Atzīmēsim Veterināro Dienu kā atklāto durvju dienu. Iepazīstināsim ar mūsu darbu, popularizējot veterinārārsta profesiju. Neaizmirstiet vēlāk iesūtīt LVB stāstu par to, kā jūs atzīmējāt Pasaules Veterināro Dienu, lai to publicētu LVB Veterinārajā žurnālā (var saņemt 1 punktu sertifikācijai).



 

 

Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt

Jaunas Eiropas Savienības pases suņiem, kaķiem

un istabas seskiem jau no 29. decembra

Ar 2014. gada 29. decembri tiek piemērota jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 998/2003. 

Līdz ar tās stāšanos spēkā, suņiem, kaķiem un mājas seskiem veterinārajās klīnikās tiks izsniegtas tikai jaunā parauga pases.

Tiklīdz pases būs saņemtas no Pārtikas un veterinārā dienesta, veterinārārsti uzsāks to izsniegšanu arī Latvijas dzīvnieku īpašniekiem, informēja Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore. 

Izmaiņas pasu aizpildīšanas un izsniegšanas kārtībā maz atšķirsies no vecā parauga pasēm. Pamanāmākās atšķirības būs vāka dizainā un speciālajā līmplēvē, kura tiks uzlīmēta datu aizsardzībai pret viltošanu.

Svarīgs jaunums, ka vakcinācijas pret trakumsērgu termiņa kavējuma gadījumā no 2014. gada 29. decembra, veterinārārsts liks atzīmi par laiku, kad vakcīna pēc atkārtotas vakcinācijas būs uzskatāma par derīgu. Īpaši bīstami nokavēt kārtējās vakcinācijas termiņu ir tiem, kuri plāno ceļojumus ar dzīvniekiem.

Vecā parauga izsniegtās pases būs derīgas visu dzīvnieka mūžu.

Vairāk informācijas http://ec.europa.eu/food/animal/liveanimals/pets/pet-regulation_20141229_en.htm

 


Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt


http://www.lvb.lv/new/bildes/1990.jpg

Nesenais atgadījums ar dekoratīvo suni, kas tika eitanizēts sakarā ar aizdomām par inficēšanos ar Ebola vīrusu no savas saimnieces, kas ir atveseļojusies, ir pievērsis WSAVA un ar to saistīto organizāciju uzmanību. WSAVA ir laidusi klajā preses relīzi ar aicinājumu veikt pārbaudi suņiem, kas bijuši saskarsmē ar Ebola vīrusu, un ieviest karantīnu valstīs, kurās nav slimības uzliesmojuma, nevis nekavējoties veikt eitanāziju.

PAZIŅOJUMS PRESEI

WSAVA aicina ieviest karantīnu, nevis eitanazēt suņus, kas bijuši saskarsmē ar Ebola vīrusu

Pasaules Mazo Dzīvnieku Veterinārārstu asociācija (WSAVA), Vispasaules veterinārārstu asociācija aicina veikt pārbaudi suņiem, kas nonākuši saskarsmē ar Ebola vīrusu, un ieviest karantīnu valstīs, kurās nav slimības uzliesmojuma, nevis nekavējoties eitanazēt dzīvnieku. Šāds paziņojums ir saistīts ar 2014. gada 8. oktobrī veikto eitanāziju dekoratīvajam sunim, kas piederēja inficētai sievietei Spānijā. Eitanāzija tika veikta pēc valdības prasības un pretēji suņa saimnieces gribai. 

Medmāsas inficēšanās ar Ebola vīrusu Spānijā pēc inficēta garīdznieka aprūpes ir izraisījusi starptautisku incidentu, cilvēki, kas bijuši saskarsmē ar šo medmāsu, atrodas karantīnā. Madrides reģionālās valdības pārstāvji ir izsnieguši tiesas orderi medmāsas suņa eitanāzijai, apgalvojot, ka “pieejamā zinātniskā informācija šajā jautājumā” neizslēdz “inficēšanās risku”. Karantīna kā alternatīva netika aplūkota, un suns tika iemidzināts.

Dr. Shane Ryan, WSAVA Dzīvnieku slimību profilakses un labturības komitejas priekšsēdētājs, nosauca šīs darbības par bīstamu incidentu: “Kamēr pastāv iespēja, ka suņi var būt vīrusa nēsātāji, galvenokārt slimības skartajās teritorijās, kur tie var saskarties ar inficētu dzīvnieku līķiem, inficētiem mājdzīvniekiem, var izveidoties visdažādākās situācijas. Runājot par precedentu ar automātiski veikto eitanāziju — pirmkārt, tas nebija nepieciešams, otrkārt, tas ir nopietns dzīvnieku labturības pārkāpums.”

WSAVA Vienotas veselības komitejas priekšsēdētājs — profesors Michael Day šajā sakarā piebilda: “Zoonozas saslimšanas, jo īpaši tās, kas tiek nodotas ar mīļdzīvnieku starpniecību, tieši skar dzīvnieku īpašniekus, tomēr nav zinātniskas informācijas, kas norādītu uz to, ka Ebola vīruss ir ticis izdalīts, vai ticis tieši nodots ar suņu starpniecību. Kāds pētījums uzrāda, ka suņu organisms var izstrādāt Ebola vīrusa antivielas, tomēr suņi neuzrāda nekādus citus slimību simptomus. 

Līdz ar vīrusa izplatību attīstītajos rajonos mēs sagaidām pieaugošu interesi no mediju puses par suņu lomu slimības pārnēsāšanā. Kā profesijas pārstāvjiem mums jāspēj atbildēt uz spiedienu veikt dzīvnieku eitanāziju, jo saslimšanas gadījumu skaits pieaug, un bailes vairojas.”

Pasaules Mazo Dzīvnieku Veterinārārstu asociācija (WSAVA) apvieno 92 veterinārās organizācijas visā pasaulē un pārstāv 145,000 individuālu veterinārārstu no visas pasaules. Zinātniskie pierādījumi pausto viedokļu atbalstam pilnā apjomā ir pieejami www.wsava.org 

2014. gada 10.oktobris

Lai saņemtu papildus informāciju, lūdzu, kontaktēties:

Rebecca George:

George PR

Tel: 01449 737281/07974 161108/ email: rebecca@georgepr.com


 

 

 



Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt

Uzmanību!

Īsa informācija praktizējošajiem veterinārārstiem par rīcību Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā

1.     Āfrikas cūku mēris ir ļoti kontagioza akūta cūku infekcijas slimība, ko raksturo septicēmija un ļoti augsta letalitāte.

2.     Latvijā reģistrēta pirmo reizi 2014. gada 26. jūnijā un pagaidām turpina izplatīties.

3.     Izplatās cūku ( mājas cūkas, mežacūkas) populācijā tieša vai netieša kontakta ceļā: ar kontaminētas (ar ĀCM vīrusu aptraipītas) barības, transporta līdzekļu un cūku kopšanas iekārtu un inventāra palīdzību, kā arī ar slimības bioloģisko vektoru – Ornithodoros ģints ērču starpniecību.

4.     Vīruss ir ļoti izturīgs: ārējā vidē saglabājas vismaz 11 dienas fecēs (mēslos) apkārtējas vides temperatūrā un vismaz 1 mēnesi kontaminētā (aptraipītā) cūku aizgaldā, kā arī 1,5 gadus saglabājas asinīs pie +4°C temperatūras, bet liofilizētās asinīs pat 8 gadus. ĀCM vīruss samērā ilgi saglabājas cūku izcelsmes pārtikas produktos: 150 dienas cūku liemeņos +4°C temperatūrā, 140 dienas sālītā cūkgaļā, daudzus gadus saldētos cūku liemeņos. ĀCM vīruss iet bojā tiešos saules staros 2-4 stundu laikā, karsējot 70°C temperatūrā — 30 minūtēs.

5.     Klīniskās pazīmes: perakūtas gaitas gadījumā pēkšņa dzīvnieku nobeigšanās. Akūta gaita norit ar paaugstinātu temperatūru, cūkas neēd, ir letarģiskas. Tām novēro asins izplūdumus ādā un iekšējos orgānos, kas redzami kā cianotiski (zilgani) plankumi uz astes, pavēderes un kāju distālajiem galiem.

6.     Saslimstība ar ĀCM skar 100% no uzņēmīgā ganāmpulka.

7.     Tipiskas ĀCM patologanatomiskās pazīmes ir: asinsizplūdumi ādā, palielināta, ļoti tumša un irdenas konsistences liesa, palielināti limfmezgli, kas atgādina asins recekļus, sirds somiņas iekaisumi (perikardīti), tūska plaušās un žultspūslī.

Sakarā arsituāciju, ka ĀCM šobrīd teorētiski varētu diagnosticēt jebkur Latvijas teritorijā, veterinārārstam ierodoties izsaukumā pie cūkas, kuras klīniskās pazīmes ir depresija, letarģija un augsta ķermeņa temperatūra, iesakām rīkoties, kā aizdomu gadījumā uz ĀCM, t.i.

·        - uzsākot ārstēšanu, noņemt asins paraugu (stobriņš satur antikoagulantu), nosūtīt visātrākajā veidā asins paraugu izmeklēšanai uz BIOR,

·     -  i- izskaidrot saimniekam epizootisko situāciju,

·          - paziņot PVD teritoriālajai struktūrvienībai par aizdomu gadījumu.

Lūdzam informēt Jūsu apkalpojamā teritorijā esošos cūku turētājus par slimības nopietnību un nepieciešamību ievērot biodrošības pasākumus (dezopaklāji, ierobežota cilvēku kustība) un ievērot arī pašiem biodrošības pasākumus, pārvietojoties pagastu teritorijā un veicot veterinārārsta darba pienākumus (apavu dezinfekcija, roku mazgāšana).

Bioloģiskās drošības pasākumi novietnē:

  • nepiederošām personām ieeja cūku novietnē ir aizliegta,
  • pie visām ieejām ir jābūt uzstādītiem dezopaklājiem,
  • novietnē ir jāievēro vispārīgās higiēnas pasākumi, regulāri veicot tīrīšanas un dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus tajās,
  • novērst un nepieļaut mājas cūku kontaktu ar mīļdzīvniekiem (suņiem, kaķiem), savvaļas putniem un savvaļas dzīvniekiem, galvenokārt mežacūkām,
  • neizbarot cūkām medījumu apstrādes pārpalikumus, neizkarsētus ( vīruss iet bojā, karsējot 70°C temperatūrā 30 minūtes ) virtuves atkritumus,
  • par jebkuriem cūku saslimšanas gadījumiem, grūsno dzīvnieku abortiem, pēkšņu nobeigšanos, nekavējoties sazināties ar novietni apkalpojošo veterinārārstu.

Dezinfekcijas līdzekļi , kurus var izmantot dezopaklājosfermu aizsardzībai: P3 Oxonia Active S; P3 Oxysan ZS;IncimaxxT (ražotājs - Ecolab, izplatītājs - Dimela Veta Latvija); Virkon-S(izplatītājs Magnum Veterinārija); Ecocid Advanced Powder, Ecocid S, TH5 (Bertas nams); Halamid-D ( Vet-line); Intra Multi-Des (Cow care). Lūdzu,vaicājiet Latvijas veterināro zāļu lieltirgotavās par pieejamiem  dezinfekcijas līdzekļiem, kas paredzētiaizsardzībai pret vīrusiem. SIA VET-MED ir oficiālie izplatītāji sekojošiem dezinfekcijas līdzekļiem, kurus var izmantot biodrošībai pret Āfrikas cūku mēri, Klasisko cūku mēri un c.: Ecocid S, Ecocid Advanced, Virakil, MULTICIDE 150. Visi minētie produkti ir reģistrēti BIOCĪDU REĢISTRĀ.

Ar ĀCM apkarošanas instrukcijas pilnu tekstu un citiem aktuālajiem materiāliem var iepazīties PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv.



Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
Saeimas sēdē tika nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā, lai būtu iespējams operatīvi veikt visus nepieciešamos pasākumus ĀCM ierobežošanai un apkarošanai.
Ar ZM preses dienesta sagatavoto informāciju lūgums iepazīties šeit.



Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
Aktuālo informāciju par Latvijas Republikā konstatēto Āfrikas cūku mēri meklēt šeit.
Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
 Informācija praktizējošajiem veterinārārstiem!

Latvijas vides investīciju fonda tīmekļa adresē varat iepazīties un izdrukāt 
Labas prakses rokasgrāmatu  rīcībai ar atkritumiem veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietās.

www. adrese:
  http://www.lvif.gov.lv/uploaded_files/UNDP/Dokumenti/LV_Rokasgramata_Vet.pdf




Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
Iznācis pirmais pilnībā digitālais veterinārais žurnāls Eiropā.Skatīt šeit.


Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt