Skolas iela 3, Rīga, LV 1010, Latvija, Tālr./fakss (+371)7288747          



  Jaunumi
  LVB
  Sertifikācija
  Klaiņojošo dzīvnieku ķērāju saraksts
  Preses izdevumi
  Veidlapas
  Pasākumi
  Ziņojumi
  Saites
  Profesionālās sekcijas
  Kontakti
 
Atpakaļ  Drukāt

2014. gada 3. oktobrī no plkst. 11:00 līdz 14:00 LLU Veterinārmedicīnas fakultātes telpās Jelgavā Kr. Helmaņa ielā 8, Valsts lauku tīkla aktivitātes „Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros Latvijas Veterinārārstu biedrība organizē diskusiju „Veterinārārsts Latvijas laukos – vakar – šodien – rīt”. 

Diskusijas dalībnieki: praktizējošie veterinārārsti, lauksaimnieku organizāciju pārstāvji (LOSP, ZSA), valsts iestādēs strādājošie (PVD, ZM), mācībspēki.

Diskusijas mērķis — uzklausīt valsts struktūrās strādājošo un praktizējošo veterinārārstu viedokli par to, kā sekmēt stipru un ilgspējīgu lauku veterinārārstu prakšu attīstību. 

Aicināti interesenti. Lūgums informēt par savu ierašanos līdz 26. septembrim, e-pasts new@new.lv .

 


Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
2014. gada 25. septembrī interesenti tiek laipni aicināti uz Konferenci

LATVIJAS PRODUKTS — VESELĪGA IZVĒLE

Konferenci organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijas Zemkopības ministriju, BIOR un LVB.

Ar Konferences programmu lūgums iepazīties šeit.

Cienījamie kolēģi! 

Aicinu Jūs uz LĀB konferenci „Latvijas produkts – veselīga izvēle” kas notiks 25. septembrī RSU Aulā.

Veterinārārsta atbildība ikdienā ir par vienotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas ķēdes posmu uzraudzību, bet šoreiz nu ir tas brīdis, kad ar savu dalību pasākumā kopā ar citu nozaru speciālistiem atbalstīsim Latvijā ražotā produkta vērtības celšanos mūsu valstī.

Konference reģistrēta LVB kā kvalifikācijas paaugstināšanas pasākums.

Uz tikšanos!

Māra Viduža,  LVB Valdes priekšsēdētāja


Krievijas sankcijas kā pelēks plīvurs pār Latvijas ražotājiem. Krievijas tirgus slēgšana nozīmē ne tikai kritumu Latvijas pārtikas ražošanai, tas nozīmē pazaudētas darbavietas, zaudētas investīcijas, produktu nonākšanu miskastē vai dārzeņu sapūšanu uz lauka.
Latvijas lauksaimnieki un pārtikas ražotāji ir Latvijas ekonomikas stūrakmens.Tieši lauku pārtikas ražotāji ļauj saglabāt darbavietas Latvijas laukos, ļauj saglabāties tur iedzīvotājiem, sūtīt bērnus skolās, kopt un stiprināt savu novadu.
Risinājums ir – Latvijas iedzīvotājiem jālieto savi produkti, nav jāpērk lētākā poļu vai lietuviešu, bulgāru vai rumāņu ēdmaņa. Un tas jādara ne tikai tādēļ, lai stiprinātu ekonomiku. Tas darāms arī tādēļ, ka Latvijā ražots ēdiens ir veselīgāks.
Tas nav vienkāršs jautājums. Medicīna nevar paskatīties uz desām vai gurķiem un noteikt – šis te ir veselīgs, bet tas – galīgi ne. Medicīna un uzturzinātne var vērtēt un analizēt, ieteikt un pierādīt. Mēs varam pārbaudīt un skaidrot, kāpēc produkts ar īsu barības ķēdi – šodien kaimiņu pagastā novākts salāts vai tomāts, kas pēcpusdienā apēsts skolā, – ir daudz veselīgāks par to, kurš sūtīts no Spānijas, ķīmiski un termiski uzturēts ceļā, lai saglabātu to košā tirdzniecībai pievilcīgā izskatā. Mēs varam skaidrot ģenētiski modificētas pārtikas ceļus un neceļus. Mēs varam analizēt maizi, pienu, gaļu, zivis un nonākt pie secinājumiem – ir Latvijā ražoti produkti, kas tiešām ir veselīgāki par importētajiem.
Latvijas Ārstu biedrība un Rīgas Stradiņa universitāte nav reklāmas aģentūras, kas izsvaida priekšvēlēšanu bukletus. Izvērtējuši Latvijas un svešvalstu produktus, analizējot tos ar laboratoriskām, ķīmiskām, fizikālām, bioloģiskām metodēm, nevis rakstot tikai skaitļus, mēs rīkojam konferenci. Latvijas Ārstu biedrība un Rīgas Stradiņa universitāte 25. septembrī plkst. 13.00 Rīgas Stradiņa universitātes aulā rīko konferenci „Latvijas produkts – veselīga izvēle”.
Ārsti ārstējot cilvēku, bet veterinārārsti – cilvēci. Tāpēc konferenci mēs rīkojam kopā ar Latvijas Veterinārārstu biedrību un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR. Nav iespējams veselīgs uzturs bez dzīvnieku labturības, bez dzīvnieku adekvātas barošanas, bez dzīvnieku veselības. Latvijas veterinārārsti apgalvo – šo apstākļu dēļ Latvijā ražota gaļa ir labāka par ārvalstīs ražotiem gaļas produktiem.
Konferenci mēs rīkojam sadarbībā ar Zemkopības ministriju. Ir pienācis laiks mediķiem, uzturzinātniekiem, veterinārārstiem, agronomiem, lauksaimniekiem diskutēt ne tikai par to, ir vai nav šis jēra stilbs, kartupelis, krējums, maize vai kliņģeris veselīgs. Mēs diskutēsim par jautājumu – kā panākt, lai šis produkts tiešām būtu veselīgāks un kvalitatīvāks par Jaunzēlandē pērn kauta jēra cisku, Polijā novāktiem un ķīmiski apstrādātiem kartupeļiem, krējuma izstrādājumu ar transtaukiem, kaimiņvalstu maizi ar lielākām E vielu devām un sacukuroto lielo saldumu koncernu ražoto kliņģerim līdzīgo priekšmetu.
Latvijas Ārstu biedrība, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Veterinārārstu biedrība, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR un Zemkopības ministrija gaida visus interesentus Rīgas Stradiņa universitātē 25. septembrī. Būs arī produktu degustācija. Konferences programma – pielikumā.

Pēteris Apinis, ārsts



 
Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt

Cienījamie kolēģi,

Aicinām uz VMF konferenci „Zinātnes un prakses aktualitātes”, kas notiks šā gada 27.-28. novembrī Jelgavā LLU aulā un VMF telpās.

Šogad konference būs VMF 95. jubilejas noskaņās, 27. novembrī plenārsēdes laikā LLU Aulā tiks apskatīti ar izglītību (gan studentu apmācību, gan pēcdiploma izglītību, t.sk., specializāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu) saistītie jautājumi. Pēcpusdienā notiks VMF jubilejai veltītā svinīgā sēde ar apsveikumiem.

Paralēli plenārsēdei LLU notiks arī MSD rīkots webinārs (telekonference) veterinārārstiem par govju respiratoro slimību problēmām.

Visu dienu konferences dalībnieki varēs iepazīties ar jaunumiem un aktualitātēm veterināro produktu izstādē VetInfo 2014.

Vakarā bankets Jelgavas pilsētas kultūras namā!

28. novembrī VMF telpās K. Helmaņa ielā 8, notiks darbs 7 (!) sekcijās — divās lauksaimniecības dzīvnieku, divās mazo dzīvnieku, zirgu, pārtikas higiēnas un vēl nebijušā alternatīvās veterinārmedicīnas sekcijā (homeopātija, adatu terapija, rehabilitācija utt.).

Tāpat kā pirms diviem gadiem, arī šogad VMF konference solās būt gada lielākais notikums veterinārmedicīnā Latvijā.

Dalības maksa

pagarināts termiņš līdz 30.09.2014. EUR 70 + EUR 35 par katru praktisko nodarbību.

No 01.10.14. līdz 01.11.2014. EUR 90 + EUR 50 par katru praktisko nodarbību.

Informāciju par sekcijām un praktiskajām nodarbībām skat. www.vmf.llu.lv sadaļā Zinātniskā darbība — Konference.

http://www.vmf.llu.lv/veterinarmedicinas-zinatnes-un-prakses-aktualitates

Dalības maksa ietver:

Dalību plenārsēdē un sekcijās, konferences somu un materiālus, rakstu krājumu elektroniskā formātā, pusdienas, 4 kafijas pauzes, banketu, secīgo tulkojumu (skat. lekciju plānu), rakstu publikāciju autoriem.

Dalības maksā nav ietvertas praktiskās nodarbības! papildus jāmaksā EUR 35 par katru!

Konference reģistrēta LVB kā kvalifikācijas paaugstināšanas pasākums (7 kvalifikācijas punkti).

Rekvizīti dalības maksas pārskaitīšanai:

Universitātes Vetfonds SIA

LV40003275009

K. Helmaņa iela 8, Jelgava LV-3004

SEB banka UNLALV2X

LV51UNLA0008100467074

Pieteikšanās www.vmf.llu.lv sadaļā Zinātniskā darbība – Konference – Reģistrācija http://www.vmf.llu.lv/veterinarmedicinas-zinatnes-un-prakses-aktualitates

vai pa telefonu 630 21963.

Tiksimies Jelgavā!

Ar cieņu

IlmārsDūrītis

VMF dekāns



Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt

Uzmanību!

Īsa informācija praktizējošajiem veterinārārstiem par rīcību Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā

1.     Āfrikas cūku mēris ir ļoti kontagioza akūta cūku infekcijas slimība, ko raksturo septicēmija un ļoti augsta letalitāte.

2.     Latvijā reģistrēta pirmo reizi 2014. gada 26. jūnijā un pagaidām turpina izplatīties.

3.     Izplatās cūku ( mājas cūkas, mežacūkas) populācijā tieša vai netieša kontakta ceļā: ar kontaminētas (ar ĀCM vīrusu aptraipītas) barības, transporta līdzekļu un cūku kopšanas iekārtu un inventāra palīdzību, kā arī ar slimības bioloģisko vektoru – Ornithodoros ģints ērču starpniecību.

4.     Vīruss ir ļoti izturīgs: ārējā vidē saglabājas vismaz 11 dienas fecēs (mēslos) apkārtējas vides temperatūrā un vismaz 1 mēnesi kontaminētā (aptraipītā) cūku aizgaldā, kā arī 1,5 gadus saglabājas asinīs pie +4°C temperatūras, bet liofilizētās asinīs pat 8 gadus. ĀCM vīruss samērā ilgi saglabājas cūku izcelsmes pārtikas produktos: 150 dienas cūku liemeņos +4°C temperatūrā, 140 dienas sālītā cūkgaļā, daudzus gadus saldētos cūku liemeņos. ĀCM vīruss iet bojā tiešos saules staros 2-4 stundu laikā, karsējot 70°C temperatūrā — 30 minūtēs.

5.     Klīniskās pazīmes: perakūtas gaitas gadījumā pēkšņa dzīvnieku nobeigšanās. Akūta gaita norit ar paaugstinātu temperatūru, cūkas neēd, ir letarģiskas. Tām novēro asins izplūdumus ādā un iekšējos orgānos, kas redzami kā cianotiski (zilgani) plankumi uz astes, pavēderes un kāju distālajiem galiem.

6.     Saslimstība ar ĀCM skar 100% no uzņēmīgā ganāmpulka.

7.     Tipiskas ĀCM patologanatomiskās pazīmes ir: asinsizplūdumi ādā, palielināta, ļoti tumša un irdenas konsistences liesa, palielināti limfmezgli, kas atgādina asins recekļus, sirds somiņas iekaisumi (perikardīti), tūska plaušās un žultspūslī.

Sakarā arsituāciju, ka ĀCM šobrīd teorētiski varētu diagnosticēt jebkur Latvijas teritorijā, veterinārārstam ierodoties izsaukumā pie cūkas, kuras klīniskās pazīmes ir depresija, letarģija un augsta ķermeņa temperatūra, iesakām rīkoties, kā aizdomu gadījumā uz ĀCM, t.i.

·        - uzsākot ārstēšanu, noņemt asins paraugu (stobriņš satur antikoagulantu), nosūtīt visātrākajā veidā asins paraugu izmeklēšanai uz BIOR,

·     -  i- izskaidrot saimniekam epizootisko situāciju,

·          - paziņot PVD teritoriālajai struktūrvienībai par aizdomu gadījumu.

Lūdzam informēt Jūsu apkalpojamā teritorijā esošos cūku turētājus par slimības nopietnību un nepieciešamību ievērot biodrošības pasākumus (dezopaklāji, ierobežota cilvēku kustība) un ievērot arī pašiem biodrošības pasākumus, pārvietojoties pagastu teritorijā un veicot veterinārārsta darba pienākumus (apavu dezinfekcija, roku mazgāšana).

Bioloģiskās drošības pasākumi novietnē:

  • nepiederošām personām ieeja cūku novietnē ir aizliegta,
  • pie visām ieejām ir jābūt uzstādītiem dezopaklājiem,
  • novietnē ir jāievēro vispārīgās higiēnas pasākumi, regulāri veicot tīrīšanas un dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus tajās,
  • novērst un nepieļaut mājas cūku kontaktu ar mīļdzīvniekiem (suņiem, kaķiem), savvaļas putniem un savvaļas dzīvniekiem, galvenokārt mežacūkām,
  • neizbarot cūkām medījumu apstrādes pārpalikumus, neizkarsētus ( vīruss iet bojā, karsējot 70°C temperatūrā 30 minūtes ) virtuves atkritumus,
  • par jebkuriem cūku saslimšanas gadījumiem, grūsno dzīvnieku abortiem, pēkšņu nobeigšanos, nekavējoties sazināties ar novietni apkalpojošo veterinārārstu.

Dezinfekcijas līdzekļi , kurus var izmantot dezopaklājos fermu aizsardzībai: P3 Oxonia Active S; P3 Oxysan ZS; IncimaxxT (ražotājs - Ecolab, izplatītājs - Dimela Veta Latvija); Virkon-S (izplatītājs Magnum Veterinārija); Ecocid Advanced Powder, Ecocid S, TH5 ( Bertas nams); Halamid-D ( Vet-line); Intra Multi-Des (Cow care). Lūdzu, vaicājiet Latvijas veterināro zāļu lieltirgotavās par pieejamiem  dezinfekcijas līdzekļiem, kas paredzēti aizsardzībai pret vīrusiem.

Ar ĀCM apkarošanas instrukcijas pilnu tekstu un citiem aktuālajiem materiāliem var iepazīties PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv.



Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
Saeimas sēdē tika nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā, lai būtu iespējams operatīvi veikt visus nepieciešamos pasākumus ĀCM ierobežošanai un apkarošanai.
Ar ZM preses dienesta sagatavoto informāciju lūgums iepazīties šeit.



Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
Aktuālo informāciju par Latvijas Republikā konstatēto Āfrikas cūku mēri meklēt šeit.
Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt

Ziedo un izglītojies!

Aicinām visus Latvijas veterinārārstus piedalīties labdarības akcijā, kuru ar MSD Animal Health atbalstu organizē vadošie britu veterinārārsti – zirgu speciālisti jeb VETs with Horsepower. Akcijas ietvaros britu veterinārārsti ceļos pa dažādām Ziemeļeiropas valstīm, lai lasītu lekcijas un vāktu ziedojumus. Sīkāku informāciju skatīt šeit.


Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
 Informācija praktizējošajiem veterinārārstiem!

Latvijas vides investīciju fonda tīmekļa adresē varat iepazīties un izdrukāt 
Labas prakses rokasgrāmatu  rīcībai ar atkritumiem veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietās.

www. adrese:
  http://www.lvif.gov.lv/uploaded_files/UNDP/Dokumenti/LV_Rokasgramata_Vet.pdf




Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
Iznācis pirmais pilnībā digitālais veterinārais žurnāls Eiropā.Skatīt šeit.


Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt