Skolas iela 3, Rīga, LV 1010, Latvija, Tālr./fakss (+371)7288747          



  Jaunumi
  LVB
  Sertifikācija
  Klaiņojošo dzīvnieku ķērāju saraksts
  Preses izdevumi
  Veidlapas
  Pasākumi
  Ziņojumi
  Saites
  Profesionālās sekcijas
  Kontakti
 
Atpakaļ  Drukāt

           http://www.lvb.lv/new/bildes/2093.JPGhttp://www.lvb.lv/new/bildes/2094.bmp  http://www.lvb.lv/new/bildes/2095.jpg

Pasaules veselības dienai veltīta

KONFERENCE

DROŠA PĀRTIKA

Organizatori:

Pasaules Veselības organizācija (PVO), Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Veterinārārstu biedrība sadarbībā ar LR Zemkopības ministriju un Veselības ministriju

 

 

2015. gada 10. aprīlī

Rīgas Stradiņa universitātes Aulā Rīgā, Dzirciema ielā 16

Sākums plkst.13.00, reģistrācija no plkst. 12.30

13.00–13.10

Uzrunas konferences dalībniekiem

Aiga Rūrāne, PVO Latvijas biroja vadītāja

Jānis Dūklavs, Latvijas zemkopības ministrs

Guntis Belēvičs, Latvijas veselības ministrs

13.10–13.25

Modernā virusoloģija pārtikas produktos

Indriķis Muižnieks, LZA akadēmiķis, LU Zinātņu prorektors, profesors, Dr.habil.biol.

13.25–13.40

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu drošība: uzraudzības rezultāti

Ilze Plīkša, PVD Pārtikas uzraudzības departamenta (PUD) Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas* vadītāja vietniece; Evita Leitāne, PVD daļas* eksperte

13.40–13.55

Pārtikas toksikozes

Anda Valdovska, LLU Veterinārmedicīnas fakultāte, profesore, Dr.med.vet.

13.55–14.10

Izmaiņas pārtikā uzglabāšanas laikā

Margarita Terentjeva, LLU Veterinārmedicīnas fakultāte, docente, Dr.med.vet.

14.10–14.25

Raundaps – mīti un realitāte

Ināra Turka, LLU Lauksaimniecības fakultāte, profesore, Dr habil.agr.

14.25–14.40

Graudaugu produktu drošības aspekti

Inga Ciproviča, LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātes dekāne, profesore, Dr.sc.ing.

14.40–14.55     

Saimniekošanas modelis – droša vietējā pārtika produktu ieguvei

Juris Cīrulis, biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks

14:55- 15:15

Diskusijas

 

15.15–15.55     40 min kafijas pauze/Latvijas produktu degustācija

 

15.55–16.10

Pasaules veselības dienas vēstījums. Situācija ar pārtikas drošību pasaulē

Aiga Rūrāne, PVO Latvijas biroja vadītāja

16.10–16.25

Pārtikas drošība – būtiska sabiedrības veselības prioritāte

Ilze Straume, SPKC Veselības veicināšanas departamenta vadītāja

16.25–16.40

Pārtikas drošība infekciju slimību kontekstā

Uga Dumpis, LU Medicīnas fakultātes profesors, Dr.med., VSIA P.Stradiņa KUS Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, infektologs un epidemiologs

16.40–16.55

Piena un maizes „kaitīgums”

Mārcis Leja, LU Medicīnas fakultātes prodekāns, profesors, Dr.med., RAKUS Zinātnes daļas vadītājs, gastroenterologs

16.55–17.10

Veselīgas un drošas maltītes gatavošana ikdienā: kardiologa ieteikumi

Iveta Mintāle, VSIA P. Stradiņa KUS Latvijas Kardioloģijas centra kardioloģe

17.10–17.25

„Resninātāji" un citas vielas ap un pie pārtikas

Laila Meija, VSIA P. Stradiņa KUS dietoloģe

17.25–17.40

Pārtikas kvalitāte un nekaitīgums izglītības iestādēs

Tatjana Marčenkova, PVD PUD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja, Dr.sc.ing.

17:40-18:00

Diskusijas

Programmā iespējamas izmaiņas.

Dalība konferencē – bez maksas.

Reģistrēšanās konferencei:

·       rakstot uz e-pastu konference@arstubiedriba.lv;

·       reģistrējoties LĀB kursu sistēmā http://lab.netcard.lv , sadaļā „Kongresi”(reģistrējoties šajā sistēmā, būs jānorāda personas kods un kontaktinformācija).

Reģistrēšanās ārstiem, farmaceitiem un veterinārārstiem, kas vēlas saņemt tālākizglītības punktus:

·       parastajā kārtībā - aizpildot reģistrācijas anketu, kuru atradīsiet LĀB mājaslapas www.arstubiedriba.lv sadaļā „Konferences”,un nosūtot anketu pa e-pastu konference@arstubiedriba.lv .

Informācija – Latvijas Ārstu biedrībā, tālr. 67240428 vai pa e-pastu konference@arstubiedriba.lv.




Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt

Jaunas Eiropas Savienības pases suņiem, kaķiem

un istabas seskiem jau no 29. decembra

Ar 2014. gada 29. decembri tiek piemērota jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 576/2013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 998/2003. 

Līdz ar tās stāšanos spēkā, suņiem, kaķiem un mājas seskiem veterinārajās klīnikās tiks izsniegtas tikai jaunā parauga pases.

Tiklīdz pases būs saņemtas no Pārtikas un veterinārā dienesta, veterinārārsti uzsāks to izsniegšanu arī Latvijas dzīvnieku īpašniekiem, informēja Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore. 

Izmaiņas pasu aizpildīšanas un izsniegšanas kārtībā maz atšķirsies no vecā parauga pasēm. Pamanāmākās atšķirības būs vāka dizainā un speciālajā līmplēvē, kura tiks uzlīmēta datu aizsardzībai pret viltošanu.

Svarīgs jaunums, ka vakcinācijas pret trakumsērgu termiņa kavējuma gadījumā no 2014. gada 29. decembra, veterinārārsts liks atzīmi par laiku, kad vakcīna pēc atkārtotas vakcinācijas būs uzskatāma par derīgu. Īpaši bīstami nokavēt kārtējās vakcinācijas termiņu ir tiem, kuri plāno ceļojumus ar dzīvniekiem.

Vecā parauga izsniegtās pases būs derīgas visu dzīvnieka mūžu.

Vairāk informācijas http://ec.europa.eu/food/animal/liveanimals/pets/pet-regulation_20141229_en.htm

 


Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt


http://www.lvb.lv/new/bildes/1990.jpg

Nesenais atgadījums ar dekoratīvo suni, kas tika eitanizēts sakarā ar aizdomām par inficēšanos ar Ebola vīrusu no savas saimnieces, kas ir atveseļojusies, ir pievērsis WSAVA un ar to saistīto organizāciju uzmanību. WSAVA ir laidusi klajā preses relīzi ar aicinājumu veikt pārbaudi suņiem, kas bijuši saskarsmē ar Ebola vīrusu, un ieviest karantīnu valstīs, kurās nav slimības uzliesmojuma, nevis nekavējoties veikt eitanāziju.

PAZIŅOJUMS PRESEI

WSAVA aicina ieviest karantīnu, nevis eitanazēt suņus, kas bijuši saskarsmē ar Ebola vīrusu

Pasaules Mazo Dzīvnieku Veterinārārstu asociācija (WSAVA), Vispasaules veterinārārstu asociācija aicina veikt pārbaudi suņiem, kas nonākuši saskarsmē ar Ebola vīrusu, un ieviest karantīnu valstīs, kurās nav slimības uzliesmojuma, nevis nekavējoties eitanazēt dzīvnieku. Šāds paziņojums ir saistīts ar 2014. gada 8. oktobrī veikto eitanāziju dekoratīvajam sunim, kas piederēja inficētai sievietei Spānijā. Eitanāzija tika veikta pēc valdības prasības un pretēji suņa saimnieces gribai. 

Medmāsas inficēšanās ar Ebola vīrusu Spānijā pēc inficēta garīdznieka aprūpes ir izraisījusi starptautisku incidentu, cilvēki, kas bijuši saskarsmē ar šo medmāsu, atrodas karantīnā. Madrides reģionālās valdības pārstāvji ir izsnieguši tiesas orderi medmāsas suņa eitanāzijai, apgalvojot, ka “pieejamā zinātniskā informācija šajā jautājumā” neizslēdz “inficēšanās risku”. Karantīna kā alternatīva netika aplūkota, un suns tika iemidzināts.

Dr. Shane Ryan, WSAVA Dzīvnieku slimību profilakses un labturības komitejas priekšsēdētājs, nosauca šīs darbības par bīstamu incidentu: “Kamēr pastāv iespēja, ka suņi var būt vīrusa nēsātāji, galvenokārt slimības skartajās teritorijās, kur tie var saskarties ar inficētu dzīvnieku līķiem, inficētiem mājdzīvniekiem, var izveidoties visdažādākās situācijas. Runājot par precedentu ar automātiski veikto eitanāziju — pirmkārt, tas nebija nepieciešams, otrkārt, tas ir nopietns dzīvnieku labturības pārkāpums.”

WSAVA Vienotas veselības komitejas priekšsēdētājs — profesors Michael Day šajā sakarā piebilda: “Zoonozas saslimšanas, jo īpaši tās, kas tiek nodotas ar mīļdzīvnieku starpniecību, tieši skar dzīvnieku īpašniekus, tomēr nav zinātniskas informācijas, kas norādītu uz to, ka Ebola vīruss ir ticis izdalīts, vai ticis tieši nodots ar suņu starpniecību. Kāds pētījums uzrāda, ka suņu organisms var izstrādāt Ebola vīrusa antivielas, tomēr suņi neuzrāda nekādus citus slimību simptomus. 

Līdz ar vīrusa izplatību attīstītajos rajonos mēs sagaidām pieaugošu interesi no mediju puses par suņu lomu slimības pārnēsāšanā. Kā profesijas pārstāvjiem mums jāspēj atbildēt uz spiedienu veikt dzīvnieku eitanāziju, jo saslimšanas gadījumu skaits pieaug, un bailes vairojas.”

Pasaules Mazo Dzīvnieku Veterinārārstu asociācija (WSAVA) apvieno 92 veterinārās organizācijas visā pasaulē un pārstāv 145,000 individuālu veterinārārstu no visas pasaules. Zinātniskie pierādījumi pausto viedokļu atbalstam pilnā apjomā ir pieejami www.wsava.org 

2014. gada 10.oktobris

Lai saņemtu papildus informāciju, lūdzu, kontaktēties:

Rebecca George:

George PR

Tel: 01449 737281/07974 161108/ email: rebecca@georgepr.com


 

 

 



Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt

Uzmanību!

Īsa informācija praktizējošajiem veterinārārstiem par rīcību Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā

1.     Āfrikas cūku mēris ir ļoti kontagioza akūta cūku infekcijas slimība, ko raksturo septicēmija un ļoti augsta letalitāte.

2.     Latvijā reģistrēta pirmo reizi 2014. gada 26. jūnijā un pagaidām turpina izplatīties.

3.     Izplatās cūku ( mājas cūkas, mežacūkas) populācijā tieša vai netieša kontakta ceļā: ar kontaminētas (ar ĀCM vīrusu aptraipītas) barības, transporta līdzekļu un cūku kopšanas iekārtu un inventāra palīdzību, kā arī ar slimības bioloģisko vektoru – Ornithodoros ģints ērču starpniecību.

4.     Vīruss ir ļoti izturīgs: ārējā vidē saglabājas vismaz 11 dienas fecēs (mēslos) apkārtējas vides temperatūrā un vismaz 1 mēnesi kontaminētā (aptraipītā) cūku aizgaldā, kā arī 1,5 gadus saglabājas asinīs pie +4°C temperatūras, bet liofilizētās asinīs pat 8 gadus. ĀCM vīruss samērā ilgi saglabājas cūku izcelsmes pārtikas produktos: 150 dienas cūku liemeņos +4°C temperatūrā, 140 dienas sālītā cūkgaļā, daudzus gadus saldētos cūku liemeņos. ĀCM vīruss iet bojā tiešos saules staros 2-4 stundu laikā, karsējot 70°C temperatūrā — 30 minūtēs.

5.     Klīniskās pazīmes: perakūtas gaitas gadījumā pēkšņa dzīvnieku nobeigšanās. Akūta gaita norit ar paaugstinātu temperatūru, cūkas neēd, ir letarģiskas. Tām novēro asins izplūdumus ādā un iekšējos orgānos, kas redzami kā cianotiski (zilgani) plankumi uz astes, pavēderes un kāju distālajiem galiem.

6.     Saslimstība ar ĀCM skar 100% no uzņēmīgā ganāmpulka.

7.     Tipiskas ĀCM patologanatomiskās pazīmes ir: asinsizplūdumi ādā, palielināta, ļoti tumša un irdenas konsistences liesa, palielināti limfmezgli, kas atgādina asins recekļus, sirds somiņas iekaisumi (perikardīti), tūska plaušās un žultspūslī.

Sakarā arsituāciju, ka ĀCM šobrīd teorētiski varētu diagnosticēt jebkur Latvijas teritorijā, veterinārārstam ierodoties izsaukumā pie cūkas, kuras klīniskās pazīmes ir depresija, letarģija un augsta ķermeņa temperatūra, iesakām rīkoties, kā aizdomu gadījumā uz ĀCM, t.i.

·        - uzsākot ārstēšanu, noņemt asins paraugu (stobriņš satur antikoagulantu), nosūtīt visātrākajā veidā asins paraugu izmeklēšanai uz BIOR,

·     -  i- izskaidrot saimniekam epizootisko situāciju,

·          - paziņot PVD teritoriālajai struktūrvienībai par aizdomu gadījumu.

Lūdzam informēt Jūsu apkalpojamā teritorijā esošos cūku turētājus par slimības nopietnību un nepieciešamību ievērot biodrošības pasākumus (dezopaklāji, ierobežota cilvēku kustība) un ievērot arī pašiem biodrošības pasākumus, pārvietojoties pagastu teritorijā un veicot veterinārārsta darba pienākumus (apavu dezinfekcija, roku mazgāšana).

Bioloģiskās drošības pasākumi novietnē:

  • nepiederošām personām ieeja cūku novietnē ir aizliegta,
  • pie visām ieejām ir jābūt uzstādītiem dezopaklājiem,
  • novietnē ir jāievēro vispārīgās higiēnas pasākumi, regulāri veicot tīrīšanas un dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus tajās,
  • novērst un nepieļaut mājas cūku kontaktu ar mīļdzīvniekiem (suņiem, kaķiem), savvaļas putniem un savvaļas dzīvniekiem, galvenokārt mežacūkām,
  • neizbarot cūkām medījumu apstrādes pārpalikumus, neizkarsētus ( vīruss iet bojā, karsējot 70°C temperatūrā 30 minūtes ) virtuves atkritumus,
  • par jebkuriem cūku saslimšanas gadījumiem, grūsno dzīvnieku abortiem, pēkšņu nobeigšanos, nekavējoties sazināties ar novietni apkalpojošo veterinārārstu.

Dezinfekcijas līdzekļi , kurus var izmantot dezopaklājosfermu aizsardzībai: P3 Oxonia Active S; P3 Oxysan ZS;IncimaxxT (ražotājs - Ecolab, izplatītājs - Dimela Veta Latvija); Virkon-S(izplatītājs Magnum Veterinārija); Ecocid Advanced Powder, Ecocid S, TH5 (Bertas nams); Halamid-D ( Vet-line); Intra Multi-Des (Cow care). Lūdzu,vaicājiet Latvijas veterināro zāļu lieltirgotavās par pieejamiem  dezinfekcijas līdzekļiem, kas paredzētiaizsardzībai pret vīrusiem. SIA VET-MED ir oficiālie izplatītāji sekojošiem dezinfekcijas līdzekļiem, kurus var izmantot biodrošībai pret Āfrikas cūku mēri, Klasisko cūku mēri un c.: Ecocid S, Ecocid Advanced, Virakil, MULTICIDE 150. Visi minētie produkti ir reģistrēti BIOCĪDU REĢISTRĀ.

Ar ĀCM apkarošanas instrukcijas pilnu tekstu un citiem aktuālajiem materiāliem var iepazīties PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv.



Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
Saeimas sēdē tika nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā, lai būtu iespējams operatīvi veikt visus nepieciešamos pasākumus ĀCM ierobežošanai un apkarošanai.
Ar ZM preses dienesta sagatavoto informāciju lūgums iepazīties šeit.



Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
Aktuālo informāciju par Latvijas Republikā konstatēto Āfrikas cūku mēri meklēt šeit.
Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
 Informācija praktizējošajiem veterinārārstiem!

Latvijas vides investīciju fonda tīmekļa adresē varat iepazīties un izdrukāt 
Labas prakses rokasgrāmatu  rīcībai ar atkritumiem veterinārmedicīniskās aprūpes prakses darba vietās.

www. adrese:
  http://www.lvif.gov.lv/uploaded_files/UNDP/Dokumenti/LV_Rokasgramata_Vet.pdf




Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt
Atpakaļ  Drukāt
Iznācis pirmais pilnībā digitālais veterinārais žurnāls Eiropā.Skatīt šeit.


Atpakaļ  Uz augšu  Drukāt